Laipni aicināti! Ko var atrast Latvijas zemes dzīlēs?
Dziļurbuma cena par tekošo metru 30 lati !!!
Uzstādām ūdens spices izmaksas no 125-250 LS!. Remontējam vecās spices, uzstādām elektriskos sūkņus (hidroforus). Aprīkojam dziļurbumus no A - Z . Dodam garantiju par padarīto darbu. Veicam ūdens analīzi pēc urbuma veikšanas. Dziļurbuma cenā iestilpst- transports līdz objektam, meistari ar vismaz 10 gadu lielu pieredzi dziļurbumu veikšanā, materiāls (caurules) un visi nepiedciešamie materiāli, lai veiktu urbumu kā arī ūdens analīze, un piecu gadu garantija par padarīto darbu. Sniedzam bezmaksas konsultāciju. Zvaniet, mēs noteikti spēsim jums palīdzēt saistībā ar ūdens apgādi.
Izpildam arī steidzmos pasūtījumus.
Veicam dziļurbumus arī ziemā līdz -5 grādiem.
Veicam dziļurbuma remontu.
Ūdensapgādes aka - pastāvīgs un kvalitatīvs ūdensapgādes risinājums. Tā kā pierīgā un daudzviet citur Latvijā gruntsūdeņi nav izmantojami kā dzeramais ūdens, kā arī nav pieejams centralizētais ūdensvads, aizvien lielāku popularitāti iegūst autonomās urbtās akas. Akas var kalpot bez papildus uzmanības pat līdz 50 gadiem (dziļās akas), tajās ir liels ūdens spiediens un atkrīt problēma ar dzeramā ūdens piegādi.
Atkarība no tā, kādas kvalitātes ūdens nepieciešams un kādā daudzumā, kā arī, izejot no ģeoloģiskā griezuma, izvēlas urbuma tipu un urbšanas metodi. Piedāvājam kā privāto (individuālo) urbumu urbšanu, tā arī ekspluatācijas (rūpnieciskos), kas kalpo priekš centralizētās ūdens apgādes rūpniecības objektos, kotedžu ciematos, kā arī uz minerālūdeņiem.Ārpuspilsētas mājai ideāls risinājums ir individuālais urbums. Nosacīti individuālos urbumus var sadalīt divos tipos: sīkie un dziļie.
Urbšana - tikai etaps ūdens apgādē. Pēc tā, kad urbums izurbts, ūdeni nepieciešams vēl dabūt, t.i. tieši padot lietotājiem. Ūdens saņemšana notiek ar dažādu sūkņu palīdzību. Pēc urbšanas datiem, pēc urbuma raksturojuma mūsu speciālisti ieteiks nepieciešamo ūdens sūkņa iekārtu. Lai nebūtu problēmu sistēmas funkcionēšanā ziemas periodā, to vajag padziļināt zemāk par sasaluma dziļumu (1,0 - 1,5 metru).
Pakalpojumu cenas atkarīgas no:
- izmantojamo cauruļu materiāla (plastmasas caurules maksā lētāk, nerūsējošā tērauda caurules – dārgāk);
- izmantojamo cauruļu diametra un urbumā ievietotā filtra garuma;
- urbuma dziļuma;
- urbšanas sarežģītības (kādi zemes slāņi jāizurbj);
Uzdotākie jautājumi
1. Cik man izmaksās materiāls dziļurbumam?
Tas ir atkarīgs no izmantotās caurules (melnā metāla ,nerūsējoša tērauda) Cena par metru var svārstīsies no izmantotā materiāla piecu latu robežās.
2. Cik metrus ir jāizurbj lai es iegūtu tīru ūdeni?
Tas ir atkarīgs no reģiona, kur jūs dzīvojat. Piemēram : Rīgas, Jūrmalas apkaimē tas ir aptuveni 20 metri. Cēsu rajonā un tā saucamajās augstienēs, sākot no 40-50 metriem.
3. Es atrodos Gulbenē! Gribu uzstādīt ūdens ieguvei spici.
Diemžēl mums būs jums jāatsaka. Jūsu reģionā pastāv iespēja: izrakt aku vai izveidot dziļurbumu.
4. Kāpēc nevar uzstādīt spici pie manis Gulbenē?
Spice ir paredzēta smilšainai gruntij. To vibrējot aiziet ciet filtrs,tā rezultātā ūdens spicē nebūs.
5. Kur tad var uzstādīt spici?
Spice pēc ilgadējās pieredzes spriežot: praktiski Rīgā un tās apkaimē.
6. Es dzīvoju Carnikavā man nepieciešams ūdens, manam kaimiņam ir 40 metri dziļš dziļurbums. Es zinu ar kādu naudas izteiksmi man rēķināties.
Pēc iegūtās daudzgadējās prakses dziļurbumu veikšanā, katrs urbums ir individuāls. Tas, ka kaimiņam ir 40 metri nenozīmē, ka jums būs arī. Metru daudzums dziļurbumam var svērstīties līdz pat 30 metriem uz augšu un 10 metriem uz leju. Konkrētu metru skaitu cik jāurbj dziļurbums var noteikt tikai pašā urbšanas procesā.
7. Es nopirku māju vēlos izveidot dziļurbumu. Man tuvumā nav neviena 10 kilometru rādiusā. Nezinu ar kādiem līdzekļiem rēķināties. :
Katrs klients vēlas uzzināt ļoti pietuvinātas dziļurbuma izmaksas. Tādēļ talkā nāk ģeologs, kurš veic ģeoloģisko griezumu. Lai ļoti pietuvinātos izmaksām par dziļurbuma veikšanu.
8. Vai tad tagad pie manis brauks ģeologs un veiks ģeoloģisko griezumu? :
Lai noteiktu ģeoloģisko griezumu nav nepieciešamības braukt pie jums. Ģeoloģiskās kartes katram ģeologam ir sakopotas personīgi.
9. Cik man par to būs jāmaksā? :
Tas viss ir iekļauts cenā. Nekas nebūs jāpārmaksā par šo pakalpojumu.
10. Jūs mums teicāt ka nepieciešami 30 metri izurbt dziļurbumu. Kas notiek ja tur nav ūdens? :
Ja šajos metros nav ūdens mēs urbjam dziļāk. Jo katrs dziļurbums ir individuāls. Precīzi līdz konkrētam metram nevar noteikt neviens.
11. Cik jūs dodat garantiju uz dziļurbumu? :
Mēs dodam piecu gadu garantiju.
12. Ar kādiem meteriāliem (trubām) jūs ieteiktu veikt dziļurbumu?
Protams ar metāla caurulēm,bet ja vēlaties drusku lētāk urbuma izmaksas tad ar plastmasas (PVC)
13. Vēlos veikt dziļurbumu savā dārziņā,bet vasarā piebraucamais ceļs ir dubļains (nepiebraucams) vai jūs varēsiet piebraukt ar savu smago transportu?
Šādā gadījumā dziļurbuma veikšana būs jāatliek uz ziemas laiku jo ar smago transportu nevar tikt pāri lieliem dubļiem.
14. Ar kādiem materiāliem (caurulēm) vispār var veikt dziļurbumu,spici?
Dziļurbumu var veikt ar plastmasas (PVC) Melnā metāla un Nerūsējošā tērauda caurulēm. Spicem mēs izmantojam cinkotās caurules cinkotas no iekšas un āras Kas nodrošina cauruļu ilgmūžību.
15. Man vajag izurbt aku.!!!
Ar vārdu aka mums asociējās parastā grodu aka, bet tā nav. Par aku arī sauc dziļurbumu,artēzisko urbumu.
16. Man ir veikts dziļurbums,artēziskais urbums. Kas notiek tālāk?
Lai funkcionētu jūsu aka jums vēl ir nepieciešami (rīki-lietas):
Grods- plastmasas vai betona. Betona grods ir visnotaļ smags un grūti uzstādāms,bet ir iespēja iegādāties plastmasas grodu. Tas ir viegls un vienkārši uzstādāms. Uz groda nepieciešams vāks, ir pieejams betona, bet kā jau minēju par pašu grodu tas ir smags. tādēl var iegādāties plastmasas.
Vēl jums nepieciešams dziļurbuma sūknis, attiecīgā diametra, kuru ir noteicis urbuma veicējs, meistars.
Tālāk nāk sūknis (hidrofora), no kura jau tālāk nāks ūdens uz māju.
No hidroforas nepieciešamas trubas (šlaukas), kas vedīs ūdeni uz māju.
Trubas uz māju nepieciešams ierakt ap 50 centimetru dziļumā.
Protams, vēl ir visādas sīkas pārejas, kuras būs nepieciešams iegādāties, bet tas ir jāskatās uz vietas.
16. Esmu nobriedis veikt sev dziļurbumu artēzisko urbumu un esmu visu aprīkojumu iegādājies.
Kā meistars teikšu tā - tā ir liela kļūda. Kāpēc? Jūs nezinat ar kādiem materiāliem meistari veiks artēzisko urbumu un protams ar kādu trubas diametru. Trubu diametri atšķirās no grunts slāņiem. Beigsies ar to, ka dziļurbuma sūknis neielīdīs urbumā. un ne tikai tas. Viss aprīkojums dziļurbumam jāiegādājās pēc tā veikšanas. Pēc meistara rekomendācijām. Tas ir svarīgi.
17.Vēlos uzstādīt spici. Vai jūs varat arī spicei pieslēgt sūkni(elektrisko) ?
Pēc spices izveides mēs klientam piedāvājam veikt visus atlikušos santehnikas darbus.
18. Vai sūkni mums iegādāties pašiem?
Sūkņa izvēli labāk atstāt meistaru ziņā. Jo vēl bez sūkņa ir nepieciešamas pārejas,pretvārsti lai saslēgtu sūkni pie ūdens spices.
19.Labdien.Cik zinu tad Baldonē normālu dzeramo ūdeni var iegut tikai ar dziļurbumu un tas esot ap 80m,bet pāris mājas talāk ir kaimiņam aka 7 metri un ūdens ir tuvu ideālam! Kāds tad butu pareizais risinājums jo man pašam ir 13 metru urbums cauri pirmajam dolomīta slānim un ūdens ir mežonīgs un smirdīgs!? Ko iesakt šajā gadījumā--urbties dziļāk vai veikt jaunu urbumu , vai rakt aku? Paldies.
Baldonē šāda parādība ir it visur. Kā jau jūs minējāt kaimiņiem ir aka un ūdens tuvu ideālam. Baldonē arī esam taisījuši spici (ūdens kvalitāte teicama Spices dziļums 7.5 metri. Ūdens debits ļoti mazs)
Mēs jums ieteiktu: Ja tas ir iespējams paurbties dziļāk--tas būs izdevīgāk. Jo cik pieredze rāda baldonē dziļurbums ir 40-60 metriem. Jāieurbjās smilšakmenī.
20.Esmu iegādājusies zemi kopīpašumā .Zemē uz visiem 4 partneriem ir viens dziļurbums kādi padsmit metri ( man jau gan liekas, ka tā ir spice.) Vai ir iespējama ūdens apgāde no viena urbuma 4 partneriem ( Īpašums atrodas Engurē dzīvošanai vasarās.) Vai var sūkni nelikt urbumā , bet pie mājas, tā lai katra māja pati uzskaitītu savu patērēto elektrību? Vai vispār tas ir iespējams?
Ja ūdens daudzums pietiek visiem četriem dārza īpašniekiem tad nav problēmu to uztaisīt. Ja tā ir spice jāpieslēdz hidrafora (sūknis) un jāuzliek sadalītājs uz četri (pēc sūkņa). Ja tomēr ūdens daudzums nepietiek var mēģināt hidraforai uzlikt lielāku ūdens krātuvi. Iespējams tas var palīdzēt. Ja tā nav spice ,bet dziļurbums tad ūdens debits būs krietni lielāks vairāk procentu ,ka pietiks jūsu minētajiem kaimiņiem. Elektrību var izkontrolēt kopējo sadalot uz četri. Lai precīzi sadalītu elektrības patēriņu būs jāuzstāda četri sūkņi un protams četri skaitītāji. Šādam variantam izmaksas no katra kaimiņa ap 100 latiem un ekstra lielu grodu kur atradīsies ūdens sūkņi. Ja tas ir dziļurbums vienam sūknim jebkurā variantā ir jāatrodās pašā urbumā (Dziļurbuma sūknis kapsulveidīgs) Ja tā ir spice var sūkni arī turēt mājā. Rēķinioties ar to ka ūdens sūknis rada skaņu.
21.Labdien Mums bija urbums ,laikam spice,ūdens jau no sākuma bija sārmains.Pēc vairākiem gadiem visa ši aka kļuva nederīga,kādu laiku sūknējām ūdeni ar parasto rokas sūkni,bet ūdens palika aizvien mazāk.Gribētu kaut ko vislētāko--kaut kādu cauruli-spici un pat ar rokas sūkni.Vai tas iespējams,vai tuvākajā apkārtnē pie Aizkraukles var pasūtīt šo darbu un cik tas maksātu. Iepriekš paldies.Varbūt precīzi neizsakos,jo pati laukos nedzīvoju un no šīm lietām maz saprotu-bet ūdens tur tomēr vajadzīgs.
Aizkraukles rajonā pēc mūsu ģeoloģiskajām kartēm praktiski 100% jums ir jābūt dziļurbumam. Jo jūsu pusē ātri sākās māli kuros spici praktiski nevar uzstādīt. Bet ja tomēr jūs esat pārliecināta ,ka tā ir spice tad varam mēģināt atjaunot jums ūdens apgādi.
22. Labdien! Man jautājums, cik dziļš urbums aptuveni būtu jāurbj Zolitūdes rajonā.
Zolitūdes ūdeni ūdens apgādei jāizurbj no 50-80 metriem. Tas ir atkarīgs no vietas. Pastā iespēja ,ka tas var būt arī mazāk (varbūt vairāk) Lai precīzi noteiktu metrāžu nepieciešama konkrēta jūsu objekta atrašanās vieta.
23.Sveicināti! Tā ka apkārtējie saimnieki ir veidojuši spices, uzdrošīnos domāt, ka tādu var ievilkt arī mūsu vasaras mājas teritorijā. Mājiņa atrodās Ogres rajons, Ogresgals, dārkopju biedrība Lašupes ***
Labdien. Esam bijūši šajā koperatīvā. Lai uzstādītu spici ūdens apgādei jūsu reģionā nepieciešams pasūtīt smago mašīnu. Jo 1.5 metros apmēram sākās māli kurus var tikai izurbt smagā tehnika. Ieteikums. Veiciet labāk dziļurbumu jo sumas gandrīz neatšķirsies tā kā jāpasūta smagā mašīna. Tomēr dziļurbums izceļas ar savu ilgmūžību.
Jūs varat uzdot savus jautājums šeit
Vispārējā informācija
Mēs garantējam kvalitāti , darbu izpildes ātrumu un pasūtītājam pieņemamas cenas!
Latvijas zemes dzīlēs ir pieejami dažādi derīgie izrakteņi. Visvairāk izplatītais derīgais izraktenis ir kūdra. Latvijā ir pieejami aptuveni 11 tūkstoši dažādu derīgo izrakteņu.
Mums nav dimantu?
Mūsu ģeologi jau pirms divdesmit gadiem bija pārliecināti, ka ir teorētiska iespēja Latvijā atrast dimanta iegulas, taču līdz šim brīdim tas vēl nav izdevies. Kā šāds uzskats radies? Dimantus parasti atrod tā sauktajās kimberlīta piltuvēs – vietās, kur pirms miljoniem gadu zemes garozā notikuši grandiozi sprādzieni, kuru dēļ šķidrā magma nonākusi līdz zemes virspusei. Spiediena un temperatūras ietekmē tad arī veidojas dimanta kristāli. Šāda sprādziena zona šķērso Latviju no Liepājas līdz Alūksnei un stiepjas līdz pat Arhangeļskai, kur dimanti jau atrasti. Latvijā ir uzieti parastie dimantu blakus ieži – piropi un olvīni, turklāt Latvijā zināmas arī vairākas vietas, kur ir spēcīgs magnētiskās anomālijas, kas arī raksturīgas dimantu piltuvēm. Vairākas šādas vietas ar urbumiem ir izpētītas, taču anomāliju avots izrādījies dzelzi saturoši minerāli.
Arī zelts Latvijā ir. Tas atklāts vairākos 100 – 200 metru dziļurbumos, taču metāla koncentrācija 0,008 grami uz tonnu iežu padara tā ieguvi par absolūti neizdevīgu. Padomju laikā ģeologi gan atklājuši zeltu graudiņus vairāku Kurzemes upju smiltīs, skalojot tās ar Klondaikas zeltraču metodi – parastu bļodu. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijai tuvākās, lai arī visai nelielas, zelta raktuves ir tikai Skandināvijā, mūsu valsts zelta drudzi diez vai pieredzēs.
Par vienīgo Latvijā atrodamo kaut cik vērtīgo lietu uzskatāms dzintars. Diemžēl arī šeit mums nav paveicies, jo, salīdzinot ar dzintara raktuvēm Kaļiņingradas apgabalā, mēs esam nabagi. Rūpniecisko raktuvju Latvijā nebūs, un atliek vien samierināties ar dzintara lasīšanu gar jūras malu pēc rudens vētrām un svaigi uzartos laukos šur tur Liepājas un Papes ezera rajonā. Diemžēl pēdējos piecpadsmit gadus normālas kvalitātes ģeoloģiskie pētījumi nenotiek vispār, tāpēc visa informācija joprojām balstās pārsvarā uz padomju laika atklājumiem.
Dzelzs ir, bet dziļi
Latvijā ir atklātas arī astoņas vietas, kur atrodama ļoti kvalitatīva dzelzsrūda, un tās krājumi pat varētu būt visai bagātīgi, tomēr maz ticams, ka tuvākajā nākotnē tiks sākta tās rūpnieciskā ieguve. Tāpat kā zeltu māte daba to noslēpusi 100 līdz 200 metru dziļumā, un vismaz pagaidām nepieciešamo metālu lētāk ir iepirkt citur. Lielākās atradnes ir Staiceles apkārtnē, bet tur to dziļums ir vēl lielāks – 500 līdz 600 metru, taču nākotnē var pienākt brīdis, ka tāda ieguve atmaksāsies. Daudz pieejamāka ir tā sauktā purva rūda, kuru metāla ražošanai plaši izmantoja hercoga Jēkaba laikos. Diemžēl no šīs rūdas iegūstamais metāls neatbilst mūsdienu prasībām, un arī tās krājumi nav tik lieli, lai veidotu kaut cik nopietnu rūpniecību.
Izrādās, ka Latvijas zeme sevī slēpj arī kādu visai bīstamu izrakteni. Ziemeļkurzemē vairākās vietās uz dažādos iežos ir atklāts radioaktīvais izotops – urāns. Dažās vietās tas atrodas pavisam tuvu zemes virskārtai – zināmas vietas, kur urāns ir 1 – 2 metru dziļumā, bet pie Rojas tas konstatēts pašā tās virskārtā. Tiesa gan, arī šā izrakteņa teorētiskais daudzums neļauj domāt par tā rūpniecisku iegūšanu un atomvalsts statusu. Tomēr tas var radīt veselības problēmas iedzīvotājiem, kuri regulāri lieto cauri urānu saturošajiem iežiem tekošo dzeramo ūdeni. Vislielākā urāna izraisītā radiācija atklāta kādā Balvu rajona karjerā – 184 mikrorentgeni stundā. Normāls radiācijas fons ir 18 mikrorentgeni.
Ūdens arī ir izraktenis
Daudzās pasaules valstīs ir dzeramā ūdens problēma, taču Latvijas iedzīvotājiem par tā trūkumu tuvākajā nākotnē vēl nav ko uztraukties. Artēzisko ūdeņu krājumi ir visai lieli, un pagaidām tiek izmantota tikai neliela daļa.
Tomēr Latvijā ir vēl kāda neizmantota dabas bagātība. Liepājas, Jelgavas un Elejas apkaimē 12 tūkstošu kvadrātkilometru teritorijā atrodami siltie jeb termālie pazemes ūdeņi. To vidējā temperatūra ir aptuveni 40 grādu, taču ieguves procesā ar speciāliem sūkņiem siltumu varētu arī paaugstināt. Tiesa, šā siltuma izmantošana apkurei būtu izmantojama tikai ekstremālā situācijā, jo izmaksā visai dārgi. Eiropā to līdz šim atļāvušies tikai dāņi un poļi Silēzijas novadā. Starp citu, jau deviņdesmito gadu sākumā tieši dāņu speciālisti, izpētot mūsu termālo ūdeņu krājumus, secinājuši, ka to izmantošana varētu būt visai perspektīva. Protams, raugoties no savas valsts finansiālajām iespējām.
Veikalos atrodamo dažādo minerālūdeņu klāsts vedina domāt, ka zem Latvijas iedzīvotāju kājām ir vismaz jūra šā ūdens. Diemžēl jāapbēdina, jo dabiskais minerālūdens Latvijā nav nemaz tik izplatīts, tāpēc pudelēs lielākoties ir parastais artēziskais ūdens, kura garša uzlabota ar dažādām piedevām.
Zinātnes Vēstnesis - 2009.g. 25.maijs
Latvijā nepieciešams atjaunot sistemātiskus pētījumus par zemes dzīļu resursiem un to izmantošanu tautsaimniecībā
Akadēmiķis U.Sedmalis, profesors V.Segliņš
Nobeigumam tuvojas RTU zinātnisko rakstu sērijas “Materiālzinātne un lietišķā ķīmija” 19.sējuma sagatavošanas darbs, kura iznākšana paredzēta maija mēnesī. Šim sējumam ir konkrēta tematiska ievirze – “Latvijas zemes dzīļu resursi: apzināšana, izpēte un izmantošana”. Sagatavot šādu izdevumu tā sastādītājus rosināja:
– pašlaik izveidojies kritiskais stāvoklis Latvijas minerālo izejvielu izmantošanā, galvenokārt būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanā, kā arī vēl citās nozarēs, piem., enerģētikā, vides aizsardzības un daudzu sadzīves vajadzību apmierināšanai;
– tautsaimniecības tālākas nostiprināšanas un attīstības nodrošināšanai Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) paredzētā 7,7 miljardu EUR lielā kredīta piešķiršana, kā kontekstā par vienu no prioritārajiem virzieniem noteikts konkurētspējīgas un eksportspējīgas produkcijas ražošanas paplašināšana un nodrošināšana, kā arī importa preču apjoma ievērojama samazināšana.
Sagatavotā izdevuma mērķis:
– iepazīstināt LR Ministru kabinetu, ministrijas un citas valsts pārvaldes organizācijas, kā arī augstskolu un zinātnisko institūtu un ražošanas speciālistus ar izveidojušos stāvokli Latvijas minerālo izejvielu resursu apzināšanā un izmantošanā;
– panākt, lai augstāk minētās organizācijas iegūtu vispusīgāku un labāku izpratni par minerālo izejvielu apzināšanas un izmantošanas nozīmīgumu un iegūtu valsts atbalstu zinātniski praktiskā darbības virzienā;
– panākt, lai LR valdība atzītu darba virzienu “Latvijas zemes dzīļu resursi: apzināšana, izpēte un izmantošana” par prioritāru valstiski nozīmīgu zinātnes virzienu un iekļautu to valsts pētījumu programmu skaitā ar valsts finansējuma nodrošinājumu no 2010. līdz 2013.gadam.
Blakus minētam, tematiskā izdevuma nolūks ir:
– parādīt, ka Latvijā pagaidām vēl ir pietiekams zinātniskais, inženiertehniskais un ražošanas potenciāls, kas spētu apmierināt praktiski visas šo augstāk minēto tautsaimniecības nozaru vajadzības;
– ierosināt LR valdībai pilnīgi atteikties no būvmateriālu un būvizstrādājumu importa vai arī vismaz to ievērojami ierobežot, aizstājot tos ar tādas pašas vai pat augstākas kvalitātes Latvijas ražojumiem;
– attīstīt Latvijā ražoto būvmateriālu un izstrādājumu eksportu, pirmkārt uz austrumiem atrodošos valstu virzienā.
Tematiskajā sējumā publicēti raksti, ko sagatavojuši Latvijas minerālo resursu apzināšanas, izpētes, pārstrādes un izmantošanas speciālisti no LR Ekonomikas ministrijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanas uzņēmumiem. Šajos rakstos dots pašreizējā nozares stāvokļa raksturojums un izteikti priekšlikumi nozares attīstībai tuvākā nākotnē.
LR Ekonomikas ministrijas Būvnormatīvu nodaļas vadītājs, LLU asociētais profesors A.Šteinerts sagatavojis rakstu par būvizstrādājumu aprites kārtību Latvijā un Eiropā. A/s “Lode” attīstības un tehnoloģiju direktors J.Kļaviņš izvērtē un pamato būvmateriālu īpašību ietekmi uz mājokļu 10 vērtību kritērijiem. RTU būvmateriālu un būvizstrādājumu speciālisti doc. J.Biršs un prof. A.Korjakins savā rakstā “Būvniecībā izmantojamo materiālu perspektīvas un prasības” apskata būvmateriālu modernizācijas procesus un norāda uz mūsdienu būvmateriālu raksturīgām iezīmēm saistībā ar šo materiālu ekoloģiskumu, energoietilpību un resursu samazināšanu, kā arī drošu ekspluatāciju un ilgizturību. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas speciālistu prof. V.Segliņa, doc. A.Stinkules, asoc. prof. Ģ.Stinkuļa, Dr.geol. A.Dēliņas, Dr.geol. A.Giluča un ģeologu S.Reides–Zēģeles, J.Prola, D.Ozola, A.Karpoviča un D.Blāķes raksti veltīti dažādu Latvijas nogulumu iežu veidošanās apstākļiem, kā arī sulfīdu veidošanās procesiem. Vairākus rakstus ir sagatavojuši RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūta speciālisti par poraino keramiku, uz kuras bāzes izstrādāti siltuma enerģiju taupoši un izolējoši materiāli, kā arī sorbējoši materiāli. Šo rakstu autori ir prof. U.Sedmalis, asoc.prof. V.Švinka, asoc.prof. G.Sedmale, doc. R.Švinka, doc. I.Šperberga, vad.pētn. A.Cimmers, vad. pētn. L.Bīdermanis u.c. RTU Neorganiskās ķīmijas institūta vad.pētn. I.Zariņa ar līdzstrādniekiem sagatavojusi divus rakstus par boru saturošiem antipirēnu sastāviem koksnes virsmas apstrādei un krāsaino metālu korozijas procesu inhibitēšanai dzesēšanas sistēmās. Rakstu par sausiem un lietošanai gataviem maisījumiem – jaunu modernu būvmateriālu grupu – sagatavojis uzņēmuma “Sakret” galvenais tehnologs I.Laumane ar citu šīs nozares speciālistu līdzdalību. Šo materiālu ražotnes izveidotas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. LLU profesors Ē.Kronbergs un asist. M.Šmits rakstā “Biomasas un dabisko izejvielu materiālu izstrāde” apskata energētisko augu biomasas izmantošanu maisījumos ar minerālās izejvielas – kūdras piedevām cietā kurināmā veidā. Ražošanas uzņēmuma “Jelgavas būvniecības sistēmas” tehniskais direktors A.Pavītols sagatavojis rakstu “Materiāli būvniecībai uz organisko un neorganisko izejvielu bāzes”. Rīgas Doma restaurācijas vadītājs R.Lūsis kopā ar RTU SMI asoc.prof. L.Krāģi un vad.pētn. I.Vītiņu sagatavojuši rakstu par sāļu izraisīto poraino akmens materiālu sabrukšanu.
Īss ieskats par Latvijas minerālo izejvielu resursiem un to pašreizējo stāvokli, apzināšanu, izpēti un izmantošanu
Zemes dzīļu bagātību apzināšana, izpēte un izmantošana ir viena no Latvijas tautsaimniecības pamatnozarēm. Tēlaini izsakoties var teikt, ka šī nozare ir mūsu valsts saimnieciskās izaugsmes stūrakmens. Nodibinoties neatkarīgai Latvijas valstij, jau pagājušā gadsimta 20.gados zemes dzīļu bagātību apzināšana, izpēte un izmantošana kļuva par valstiski nozīmīgiem darbiem.
Arī mūsdienās šī aktualitāte ir saglabājusies. Par to liecina pieprasījuma pieaugums pēc jauniem materiāliem un izstrādājumiem ar dažādu funkcionālu nozīmi, kas iegūti ar modernām tehnoloģijām no zemes dzīļu bagātībām. Piemēram, 2006.gadā iekšzemes kopproduktā no Latvijas cietā stāvoklī neorganiskām zemes bagātībām iegūta produkcija sastādīja apmēram 2 %. Tāpēc LR Ministru kabinetam vajadzētu pētniecības darba virzienu “Latvijas zemes dzīļu resursi, to apzināšana, izpēte un izmantošana”, pamatojoties uz ģeologu un materiālu un to tehnoloģiju izstrādātāju atzinumu, apstiprināt par prioritāru zinātnes virzienu un paredzēt finansējumu budžetā Valsts pētījumu programmas realizācijai attiecīgos fundamentālos un lietišķos pētījumos.
Kāpēc nepieciešams zinātnes virzienu “Latvijas zemes dzīļu bagātību apzināšana, izpēte un izmantošana” atzīt par prioritāru virzienu ar attiecīgu Valsts pētījumu programmu?
Atbilde uz šo jautājumu ietver trīs daļas:
• Nozares pašreizējā stāvokļa raksturojumu, ar ieskatu Latvijas zemes bagātību pētījumu attīstības vēsturē.
• Programmas mērķi un galvenos uzdevumus mērķa sasniegšanai.
• Devumu tautsaimniecībai.
Pašreizējā stāvokļa raksturojums
Latvijas zemes dzīļu resursi ir mūsu valsts pamatbagātība, kas iedalāmi neorganiskos un organiskos, kas pārstāvēti cietā, šķidrā un gāzveida stāvoklī. Bez tam, pie zemes dzīļu bagātībām jāpieskaita ģeoloģiskās struktūras dabas gāzes pazemes glabātavu ierīkošanai, pazemes ūdeņu ģeotermālais siltums kā viens no alternatīviem enerģētiskiem resursiem nākotnē – cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā daļējai aizstāšanai.
No neorganiskām cietām zemes dzīļu bagātībām praktiski tiek ražota lielākā daļa būvmateriālu un būvizstrādājumu, kā, piemēram, portlandcements, ģipša saistvielas un izstrādājumi, keramiskie būvmateriāli, sausie maisījumi u.c. Šai zemes dzīļu bagātību grupai pieskaitāmas arī dzelzs rūdas, dzelzs – mangāna iegulas, plānu kārtiņu sēra nogulumi, urāna rūdas, dimanti u.c., kuru reāla izmantošana Latvijas tautsaimniecībā varētu sākties pēc 25 – 50 gadiem. No neorganiskām šķidrā stāvoklī esošām bagātībām atzīmējami dzeramie pazemes ūdeņi, ārstnieciskie minerālūdeņi ar dažādiem tajos izšķīdušiem sāļiem, bromu saturoši rūpnieciskie minerālūdeņi, termālie ūdeņi, kurus iespējams izmantot siltuma un karsta ūdens apgādei.
No cietām organiskas dabas zemes bagātībām Latvijā no-zīmīgākā un visplašāk pēc teritoriālās izplatības ir kūdra. Bez kūdras šai grupā iekļaujas arī sapropelis u.c. No šķidrā stāvoklī esošām organiskām bagātībām ir nafta, no gāzveida – ogļūdeņraži saistībā ar naftas atradnēm.
Diemžēl pašlaik Latvijā jau gandrīz 20 gadus nenotiek zinātniski pamatoti, sistemātiski zemes dzīļu, tai skaitā, jaunu derīgo izrakteņu un citu minerālo izejvielu atradņu meklēšanas un izpētes darbi, kā arī zināmo atradņu detalizētāka izpēte un uzraudzība racionālas izmantošanas nolūkos. Sākot ar 2005. gada 1.janvāri, likvidēts arī Valsts Ģeoloģijas dienests kā Vides ministrijas patstāvīga institūcija.
Līdz ar zemes dzīļu bagātību izpētes darbu pārtraukumu Latvijā nevar notikt arī pilnvērtīga zinātniski ekonomiski pamatota inovatīvu jaunu materiālu izstrāde iekšzemes un ārvalstu tirgus vajadzībām, kā arī šo materiālu mūsdienīgu tehnoloģiju izstrāde ar investoru piesaisti. Ja arī dažreiz šādi darbi tiek veikti, tad tiem ir tikai gadījuma raksturs.
Pašlaik Latvijā daudzus no minerālām izejvielām iegūtus materiālus un izstrādājumus ieved no ārvalstīm, piemēram, no Lietuvas – kvarca smiltis stikla rūpniecībai, dolomītu būvniecībai, ceļu būvei; no Igaunijas – keramzītu un keramzīta blokus, dolomīta apdares plāksnes, kaļķakmeni javu saistvielu ieguvei, kārniņus; no Somijas – akustiskos un siltumizolācijas materiālus; no Baltkrievijas – portlandcementu, keramzītu un keramzīta blokus; no Polijas – romāncementu un dažādus sausos maisījumus, keramiskos apdares materiālus (flīzes), siltumizolācijas stiklveidīgos un keramiskos izstrādājumus; no Vācijas – klinkera izstrādājumus, sausos maisījumus; no Itālijas un Spānijas – keramiskos apdares materiālus (flīzes); u.c. Visus minētos materiālus labā kvalitātē varētu ražot no Latvijas minerālām izejvielām. Nesenā pagātnē gandrīz visi šie materiāli tika ražoti Latvijā un šajā jomā ir uzkrāta zināma pieredze.
Lai likvidētu izveidojušos stāvokli Latvijā minerālo izejvielu apzināšanā, izpētē un racionālā izmantošanā, t.i., materiālu izstrādē uz to bāzes, ir nepieciešams atzīt šos darbus par priori-tāriem un izveidot Valsts pētījumu programmu, sākot ar 2010. gadu. Var pat teikt, ka pašlaik Latvijas zemes bagātību apzināšana, izpēte un racionāla izmantošana ir Latvijas valdības nepamatoti aizmirsta nozare. Zemes bagātību racionāla izmantošana tautsaimniecības vajadzību apmierināšanai varētu palielināt iekšzemes kopproduktu līdz pat 5 %, ievērojami ierobežojot materiālu importu un aizstājot tos ar iekšzemes ražojumiem.
Programmas mērķis un uzdevumi
Mērķis: Plānveida zemes dzīļu bagātību, sākot ar zemes siltumu, naftu, bromu saturošiem rūpnieciskiem ūdeņiem un beidzot ar cietām minerālām bagātībām, apzināšana, īpašību izpēte un jaunu zinātniski ekonomiski pamatotu videi draudzīgu inovatīvu izmantošanas tehnoloģiju pamatprincipu izstrāde.
Mērķa sasniegšanai atrisināms šāds galvenais uzdevums: Izstrādāt Latvijas nākotnes ilgtermiņa pētījumu programmu turpmākiem 15–25 gadiem Latvijas zemes dzīļu bagātību (resursu) apzināšanā, izpētē un izmantošanā. Uzdevumu realizācija notiek vairākos virzienos, noteiktā secībā ikviena virziena ietvaros, piemēram,
• Ģeotermālā ūdens un zemes siltuma izmantošanas tehnoloģiju izstrāde, kā alternatīva cietam, šķidram un gāzveida kurināmajam.
• Dažādas kvalitātes derīgo izrakteņu izplatības likumsakarību pētījumi Latvijas teritorijā, lai mērķtiecīgi un racionāli organizētu meklēšanas darbus.
• Zināmo minerālo izejvielu atradņu (Rudbāržu un Bāles kvarca smilšu; Apriķu, Usmas, Nīcgales mālu, Biržu dolomīta u.c.) detalizēta izpēte un izmantošanas uzraudzība, kā arī jaunu mālu, dolomītu u.c. minerālo izejvielu apzināšana un izpēte.
• Minerālo izejvielu īpašību detalizēta izpēte un zemtemperatūras un augsttemperatūras inovatīvu materiālu un izstrādājumu ieguve uz neorganisku un organisku izejvielu bāzes ar jaunām mūsdienīgām sintēzes metodēm (kompozīcijā ar sintētiskām piedevām).
• Jauno materiālu mūsdienīgu rūpniecisko tehnoloģiju izstrāde sadarbībā ar ražotāju uzņēmumiem un potenciāliem investoriem.
• Jāveicina investīciju piesaisti no ieinteresētām materiālu ražošanas firmām vai citām iekšzemes un ārvalstu kompānijām minerālo izejvielu rūpnieciskai pārstrādei un materiālu un izstrādājumu ražošanai uz minerālo izejvielu bāzes, kā arī jaunu ražošanas uzņēmumu (kā, keramzīta, stikla, kvarca smilšu bagātināšanas u.c.) izveidi.
• Izejvielu, materiālu un izstrādājumu kvalitātes atbilstības nodrošināšana saskaņā ar Eiropas Savienības standartiem.
• Zinātnisko un inženiertehnisko speciālistu sagatavošanas veicināšana minerālo resursu – izejvielu apzināšanas, izpētes un kompozītmateriālu izstrādes jomā u.c.
Devums tautsaimniecībai
• Jaunu minerālo izejvielu atradņu un minerālo izejvielu slāņkopu precizējums zināmās atradnēs racionālas izmantošanas nolūkā, kā arī noteikta materiāla vai izstrādājuma ražošanas vajadzībām.
• Jaunu slāņkopu un atradņu izpēte ar nolūku iegūt jaunas minerālās izejvielas – montmorilonīta un kaolinīta tipa mālus, augstas tīrības pakāpes kaļķakmeni (CaCO3 > 95%), augststiprības dolomītu, augstas tīrības pakāpes kvarca smiltis (Fe2O3, TiO2 u.c. krāsojošo komponentu saturs < 0,01–0,02 %) u.c.
• Jauni funkcionālas nozīmes materiāli un izstrādājumi uz minerālo izejvielu bāzes (sorbenti, vieglie porainie, akustiskie un siltumizolējošie materiāli, pigmenti, minerālās krāsas, antipirēni, impregnējošās kompozīcijas, augu augšanas stimulatori, vaski, dūņas u.c.) un to tehnoloģiju izstrādi.
• Jauni speciālisti ģeoloģijas, kā arī minerālo izejvielu pārstrādes un materiālu ieguves nozarē.
• Priekšlikums zemes un ģeotermālā ūdens siltuma izmantošanai tautsaimniecībā u.c.
Latvijas Ģeologu Savienība atklātā vēstule Prezidentam, valdībai un Saeimai. Savienības vārdā – valdes locekle Inga Gavena
07. maijs 2009 05:00
Drukāt Nosūtīt draugam Ziņot redaktoram Komentāri (108)
Latvijas Ģeologu Savienība vēršas pie Latvijas Republikas valdības un visiem lēmumu pieņēmējiem ar lūgumu pievērst uzmanību tam, ka vairāku gadu laikā pieņemtie politiskie lēmumi ir radījuši draudus Latvijas Zemes dzīļu ilgtspējīgai apsaimniekošanai, vienlaicīgi apdraudot vairāku tautsaimniecības jomu sabalansētu attīstību, radot būtiskus ekonomiskos zaudējumus un neprognozējamas sekas vides kvalitātei tuvākajā nākotnē.
Zemes dzīļu resursi ir nozīmīgs tautsaimniecības attīstības priekšnosacījums. Viena no lielākajām nacionālajām bagātībām ir lielie pazemes saldūdens resursi (2009.gada Vispasaules ūdens forumā atzīts, ka jau tuvākajā laikā saldūdens kļūs par tik pat nozīmīgu resursu kā šobrīd nafta, bet nākotnē tas būs vēl vērtīgāks). Būtisku ieguldījumu tūrisma attīstībā varētu dot augstas kvalitātes ārstnieciskie minerālūdeņi un dziedniecības dūņas, kā arī ģeoloģiskie pieminekļi un objekti. Latvijas Zemes dzīlēs ir bagātīgi būvmateriālu izejvielu un kūdras resursi, ir arī vāji izpētīti naftas krājumi, iespējamas dzelzs rūdas un dimantu atradnes, struktūras, kas piemērotas gāzes krātuvju izveidošanai, būtisks alternatīvās enerģijas avots ir ģeotermālā enerģija. Kā nacionālā bagātība ir vērtējama Valsts ģeoloģiskajos fondos gandrīz 100 gados uzkrātā ģeoloģiskā informācija un specializētie bibliogrāfiskie izdevumi, Valsts ģeoloģijas dienesta izstrādātās datu bāzes. Valsts seržu glabātuvē esošās dziļurbumu serdes sniedz unikālu informāciju par Zemes dzīlēm līdz pat 1,5 km dziļumam.
1995.gada 9.maijā LR Ministru Kabinets akceptēja koncepciju „Latvijas Zemes dzīles", kas ir vienīgais nacionāla līmeņa plānošanas dokuments Zemes dzīļu apsaimniekošanas jomā. Rīkojumā par tā akceptēšanu, noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Ekonomikas ministrija, ņemot vērā tautsaimniecības attīstības prioritātes, nosaka svarīgākos ģeoloģiskās izpētes darbu virzienus. Koncepcija orientēta uz valsts politikas veidošanu Zemes dzīļu pārvaldībā, tās mērķis ir nodrošināt racionālu, kompleksu un ilgtspējīgu Zemes dzīļu izmantošanu, tai skaitā tajā ir pamatota arī nepieciešamība nodrošināt valsts līmeņa izpētes, kartēšanas un zinātnisko pētījumu veikšanu. Koncepcijā noteikto uzdevumu izpilde pēdējos gados nav vērtēta un dokuments nav aktualizēts, taču daudzi stratēģiskie uzdevumi un darbības virzieni arī šodien nav zaudējuši savu aktualitāti.
Latvijā kopš 1996.gada ir spēkā likums „Par Zemes dzīlēm", kurā noteikts, ka Zemes dzīles ir neatjaunojama vērtība, kas izmantojama zemes īpašnieku, valsts un sabiedrības labā. Likumā Vides ministrijai, Ekonomikas ministrijai un pašvaldībām deleģēts pienākums nodrošināt Zemes dzīļu fonda izmantošanas pārraudzību.
Diemžēl kopš 2004.gada, kad tika likvidēts Valsts Ģeoloģijas dienests, to iekļaujot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā (LVĢMA), ir pārtraukta Koncepcijas īstenošana, bet valsts pārvaldes funkcijas būtiski samazinātas un lielā mērā formalizētas. Pilnībā pārtraukta informācijas sagatavošana politisko lēmumu un dažāda līmeņa valsts attīstības plānošanas dokumentu sagatavotājiem, kā arī ģeoloģiskās kartēšanas un zinātniski pētnieciskais darbs, tai skaitā perspektīvo resursu apzināšana un inovatīvu risinājumu izstrāde. Jāatzīmē, ka lielākā daļa ģeoloģiskās informācijas ir iegūta pirms 1990.gada. Šī unikālā ģeoloģiskā informācija nav pietiekami izvērtēta un analizēta un netiek atbilstoši izmantota, jo ir sabiedrībai grūti pieejama. Tādējādi investīciju ieguldīšana šajā jomā, tai skaitā perspektīvo resursu (naftas, struktūru gāzes krātuvju ierīkošanai, ģeotermālās enerģijas u.c.) izpētei praktiski nenotiek.
2004.g. strukturālo izmaiņu rezultātā LVĢMA atlaida daudz dažādu ģeoloģijas novirzienu speciālistus. Šobrīd ir pieņemts lēmums atlaist vēl 17 speciālistus ar augstu profesionālās izglītības līmeni un lielu praktiskā darba pieredzi. Taču jau šobrīd LVĢMA nespēj savlaicīgi un atbilstošā kvalitātē veikt likumā deleģētos pienākumus. Arī Zemes dzīļu izmantošanas valsts kontrole ir neefektīva, kā rezultātā nereti tiek veikta nelikumīga derīgo izrakteņu ieguve, ierīkoti nelikumīgi un nekvalitatīvi ūdens un zemes dzīļu siltuma ieguves urbumi. Esošā situācija kopumā rada draudus vides stāvoklim, kavē saimnieciskās darbības attīstību un rada zaudējumus valsts budžetam.
Latvijā šobrīd ir katastrofāls dažādu ģeoloģijas jomas speciālistu trūkums, it sevišķi valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās. Nepietiekamas informētības un plaši pieejamas un aktualizētas informācijas, kā arī atbilstošu, kvalificētu speciālistu trūkuma dēļ pēdējos gados izstrādātajos nacionāla līmeņa un atsevišķu nozaru plānošanas dokumentos, kā arī valdību deklarācijās netiek ietverti un plānoti pasākumi un risinājumi Zemes dzīļu izmantošanas, aizsardzības un valsts pārvaldības jomā. Šie jautājumi ignorēti arī Valsts Zemes politikas pamatnostādnēs 2008. - 2014.gadam. Zemes dzīļu resursi netiek ņemti vērā plānojot valsts ekonomiskās attīstības virzienus, tai skaitā tādos dokumentos kā Valsts stratēģiskais ietvardokuments un tam pakārtotās Darbības programmas.
Latvijas Ģeologu Savienība lūdz Jūs:
1. Veidojot jaunu, optimālu valsts pārvaldes struktūru, pievērst uzmanību Zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodrošināšanai.
2. Uzsākt valsts pārvaldes institūciju, kas iesaistītas zemes dzīļu apsaimniekošanas nodrošināšanā, funkciju auditu. Līdz funkciju audita rezultātu saņemšanai un optimālas Zemes dzīļu valsts pārvaldes sistēmas izveidei saglabāt Valsts pārvaldes institūcijās speciālistus ar lielu darba pieredzi un augstu izglītības līmeni, neatkarīgi no viņu vecuma, kā arī saglabāt valsts īpašumā un apsaimniekošanā esošās materiālās vērtības - Valsts ģeoloģijas fondu, bibliotēku un seržu glabātuvi Katlakalnā.
3. Izvērtēt iespēju pēckrīzes periodā izveidot jaunu Valsts pārvaldes institūciju, analogu vairumā Eiropas Savienības valstīs esošajam Ģeoloģijas dienestam. Lai izstrādātu optimālu un atbilstošu valsts pārvaldes un kontroles sistēmu, iniciēt valsts funkcionālā audita veikšanu zemes dzīļu apsaimniekošanas jomā.
4. Sekmēt izmaiņu veikšanu tiesību aktos, tai skaitā nodrošinot to, ka Zemes dzīļu apsaimniekošanai tiktu novirzīta daļa no dabas resursu nodokļa, kas ieņemts par Zemes dzīļu izmantošanu.
5. Atbalstīt prasību nacionāla līmeņa plānošanas dokumentu izstrādē, kas saistīti ar tautsaimniecības nozaru un teritoriju attīstību, pieaicināt atbilstošus speciālistus un izmantot informāciju par Zemes dzīļu resursiem, to izmantošanas iespējām un aizsardzības pasākumiem, aktualizēt 1995.gada koncepciju „Latvijas zemes dzīles", vai izstrādāt jaunu nacionāla līmeņa plānošanas dokumentu šajā jomā.
Lūdzam rast iespēju iepazīties ar situāciju un piedalīties minēto problēmu risināšanā. Latvijas Ģeologu Savienība un tās biedri ir gatavi sniegt konsultācijas, sagatavot nepieciešamo papildus informāciju, iesaistīties nozares attīstības plānošanā, kā arī dažāda līmeņa plānošanas dokumentu izstrādē.
Jāpilnveido ģeologu apmācību sistēma
Latvijā šobrīd katastrofāli trūkst profesionālu ģeoloģijas speciālistu, tai skaitā arī valsts pārvaldes un kontroles sistēmā. Tajā pašā laikā no darba tiek atbrīvoti pieredzes bagātākie profesionāļi. Ar ko skaidrojat šādu situāciju?
Foto: Boriss Koļesņikovs, LV
Inga Gavena: Ģeoloģijas speciālisti Latvijā netika gatavoti kopš 1954. gada. Pirmais izlaidums pēc 40 gadu pārtraukuma bija deviņdesmito gadu sākumā. Latvijā ir ļoti maz vidējās paaudzes ģeologu, bet ģeoloģija, līdzīgi kā, piemēram, medicīna, ir daudznozaru disciplīna, kurā bez vispārējās akadēmiskās ģeoloģiskās pamatizglītības nepieciešams iegūt specializētas teorētiskās un praktiskās zināšanas, lai varētu sekmīgi darboties kādā no daudzajām specifiskajām nozarēm (piemēram, hidroģeoloģija, kalnrūpniecība, derīgo izrakteņu izpēte, ģeofizika, inženierģeoloģija u.c.). Šīs zināšanas nav iegūstamas īsā laikā, un to apgūšanai nepieciešamas mācību iestādes ar attīstītu materiāli tehnisko bāzi, lielu intelektuālo potenciālu un plašām praktisko darbu un studentu prakses iespējām.
Varbūt tieši speciālistu un zināšanu trūkuma dēļ "klibo" arī zemes dzīļu valsts pārvalde. Valsts ģeoloģijas dienestu izveidoja tikai 1995. gadā. Līdz 2004. gadam, kamēr darbojās šis dienests, lai arī trūka finansējuma, viens no dienesta pamatuzdevumiem bija zināšanu un informācijas par zemes dzīlēm izplatīšana un popularizēšana, tai skaitā ierēdņu, pašvaldību darbinieku un zemes īpašnieku vidū. Tagad jau piecus gadus šis darbs ir pārtraukts.
Diemžēl arī Eiropas Savienībai pagaidām ir ļoti maz prasību direktīvu vai regulu veidā, kas tieši saistītas ar zemes dzīļu apsaimniekošanu. Ar to saistīto jautājumu risināšana galvenokārt ir katras valsts ziņā.
Foto: Boriss Koļesņikovs, LV
Atis Mūrnieks: Padomju Savienībā tika uzskatīts, ka Latvija negatavo pietiekami kvalificētus speciālistus. Speciālistu jautājums joprojām ir ļoti smags, jo augstskolā ģeoloģijas specialitātē ir jāpieņem visi, kas beiguši vidusskolu ar normālām atzīmēm, vienalga, humanitārajā vai eksaktajā novirzienā. Līdz ar to universitātē ir jāpaplašina fizikas, ķīmijas un pat matemātikas kurss, lai cilvēks varētu saprast un apgūt zinātni par zemes dzīlēs notiekošajiem procesiem. Turklāt studenti iegūst akadēmisko izglītību, bet ne profesionālo, viņiem ir tikai mācību, bet nav ražošanas prakses.
Kāds te, jūsuprāt, būtu risinājums?
I.G.: Ir jādomā par mācību sistēmas pilnveidošanu, studentiem jādod iespēja stažēties konkrētā specialitātē, jo mūsu valstī neapmāca ģeofiziķus, hidroģeoloģijas speciālistus, inženierģeologus u.c. Trūkst gan finansējuma, gan pasniedzēju. Ja salīdzina to izglītības līmeni, ko mūsdienās iegūst bakalaurs vai maģistrs ģeologs, ar to, ko savulaik ieguvām mēs, diemžēl jāatzīst, ka šobrīd jaunie speciālisti iegūst daudz mazāk. Ģeoloģijā vairs neeksistē viduslīmeņa, koledžas izglītība. Piemēram, Latvijā nemāca urbšanas meistarus. No viņiem ļoti daudz kas ir atkarīgs, jo, ierīkojot urbumu, var ļoti daudz ko izdarīt nepareizi, nodarīt kaitējumu videi, ko nekad vairs nevarēs vērst par labu. Būtu nepieciešams kādā no esošajiem tehniska novirziena tehnikumiem, koledžām vai profesionāli tehniskās apmācības iestādēm periodiski veidot apmācības grupas arī atsevišķu ģeoloģijas jomu speciālistiem.
A.M.: Speciālistu apmācība izmaksā ļoti dārgi, turklāt Latvijā nav pasniedzēju, kas varētu kvalitatīvi pasniegt vairākus minētos mācību priekšmetus. Atsevišķos gadījumos mūsdienu bakalaurs ir pat vājāks speciālists nekā padomju laika tehnikuma beidzējs. Bakalauriem būtu jānodrošina iespēja stažēties. "Tas, ka mums ir ģeotermālā enerģija, kas mūsu klimatiskajos apstākļos ir daudzkārt izdevīgāka nekā saules enerģija, vispār ir aizmirsts."
Šobrīd visvairāk pieredzējušie speciālisti tiek atlaisti tāpēc, ka viņi ir sasnieguši pensijas vecumu. Reāli Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā (LVĢMA) paliek desmit speciālisti, turklāt tie nav tie profesionālākie, jo neviens jau nevērtē profesionalitāti, piemērotību, nepieciešamību pēc konkrētās specialitātes, lai gan automātiski viens otru aizstāt nevar, piemēram, hidroģeologs nevar izvērtēt derīgo izrakteņu ieguves tehnoloģijas. Latvijā ir gandrīz izzuduši ģeofizikas speciālisti, un jau nākas aicināt talkā ārzemju speciālistus. Tas draud ar daudz lielākām izmaksām un būtisku izpētes darbu kvalitātes pazemināšanos, jo ģeofizikālā izpēte netiks veikta.
Vajadzīgas licences un sertifikāti
Kā cīnīties pret derīgo izrakteņu nelikumīgu un neprofesionālu ieguvi?
I.G.: Likumdošana paredz šo mehānismu - licencēšanu katrā objektā, tikai šobrīd tas strādā ļoti vāji un ir reāli draudi, ka nestrādās vispār, galvenokārt speciālistu trūkuma dēļ un tādēļ, ka atbildīgajā institūcijā šis darbs ir formalizēts, bet kontroles sistēma faktiski nedarbojas.
Piemēram, pašlaik notiek intensīva ģeotermālās enerģijas jeb zemes dzīļu siltuma izmantošana, taču tā notiek haotiski, valsts to neuzskata par alternatīvu enerģijas avotu. Te vajadzētu veikt valsts līmeņa izpēti, jānosaka atbilstošas prasības, jānodrošina uzņēmējiem informācija un darbu veikšanas metodika, jo citādi tas draud ar lielām briesmām dzeramā ūdens krājumiem, tā kvalitātei.
Latvijā zemes slāņi veido slāņainu torti. Ierīkojot urbumu, šie slāņi cits no cita jāizolē, tajos esošo pazemes ūdeni nedrīkst sajaukt kopā. Taču, ierīkojot urbumus ģeotermālā siltuma ieguvei, pārsvarā tieši tā notiek. Un mēs nekad neatradīsim to zondi, kuras dēļ kādā citā urbumā vairs nav dzeramā ūdens, bet gan iesāļūdens, neviens jau neatzīsies, ka tieši viņš ir sagandējis dzeramo ūdeni. Bet LVĢMA paziņo, ka tai nav atbilstošu speciālistu, kas varētu šo problēmu vērtēt vai piedalīties tās risināšanā, lai gan aģentūrai atbilstoši likumam ir jāizsniedz licences šādu urbumu ierīkošanai."Zemes dzīļu bagātības, reiz izniekotas, vairs nevarēs atjaunot."
A.M.: Šobrīd gan Eiropas valstīs, gan arī Latvijā daudzas firmas nodarbojas ar siltumsūkņu uzlikšanu mājas apkurei. Viens no paņēmieniem ir izurbt 100-200 metru dziļu urbumu. Līdz šim tikai viena firma ir griezusies LVĢMA, lai saņemtu licenci darbu veikšanai, pārējās to dara bez licencēm, bez reģistrācijas.
Domāju, ka drīz Latvijā aktuāls kļūs speciālistu un firmu sertifikācijas jautājums, ko vajadzētu risināt profesionālai apvienībai.
I.G.: Pašlaik visā valsts sistēmā notiek reorganizācija. Mūsuprāt, šis ir pēdējais brīdis, kad mēs vēl varam ielikt kāju durvju spraugā, kamēr tās nav pavisam aizcirtušās, un mēģināt panākt, lai mūs saprot. Līdz šim LVĢMA bija vienīgā vieta, kurā vēl bija speciālisti, kas var izvērtēt ģeoloģiskās izpētes darbu kvalitāti vai sniegt profesionālu informāciju, jo nereti privātfirmu veiktā darba kvalitāte ir ārkārtīgi zema. Bet šobrīd redzam, ka speciālistu vairs nebūs arī tur.
Jāmaina valsts attieksme
Kāpēc ir šāda attieksme no valsts puses?
A.M.: Ko nepazīstam un nesaprotam, to atmetam, ignorējam, svītrojam. Diemžēl Latvijā ir tikai aptuveni simt praktizējošu ģeologu, un viņu balsi neviens nedzird, it sevišķi augstos un tālos varas gaiteņos.
Tātad šobrīd valsts līmenī netiek domāts par zemes dzīļu ilgtspējīgu apsaimniekošanu?
I.G.: Jā. Attiecībā uz zemes dzīlēm nekas netiek darīts, un tas ir tiklab neekonomiski, kā arī neapdomīgi. Piemēram, tas, ka mums ir ģeotermālā enerģija, kas mūsu klimatiskajos apstākļos ir daudzkārt izdevīgāka nekā saules enerģija, vispār ir aizmirsts. Ir izstrādāta tūrisma attīstības programma, kurā ir pieminēts dabas tūrisms un veselības tūrisms, bet to, ka šajā tūrismā vajadzētu izmantot zemes dzīļu resursus, nav ne vārda.
Kas reāli būtu darāms, lai situāciju vērstu uz labo pusi?
I.G.: Ir jāmaina valsts attieksme. Atbildīgajā ministrijā - vai tā būtu Vides ministrija, vai Ekonomikas ministrija - nepieciešami ļoti augstas klases profesionāļi, kuri pārzina situāciju nozarē un saprot, ka zemes dzīļu bagātības, reiz izniekotas, vairs nevarēs atjaunot, un zina, kā tās var ilglaicīgi un efektīvi izmantot tautsaimniecības attīstībā."Latvijā zemes dzīles pilnībā pieder zemes īpašniekiem, tādēļ neviens investors nav ieinteresēts ilgtermiņā ieguldīt līdzekļus zemes dzīļu izpētē."
A.M.: Valstī trūkst perspektīvo virzienu, jaunu derīgo izrakteņu veidu izpētes. Man, piemēram, ir ideja par dimantiem. Netālu no Sanktpēterburgas, Lugas upes baseinā, ir saskaloti ne viens vien desmits dimantu. Arī mums vajadzētu veikt izpētes darbus Gaujas baseinā, kas ir tieši tāds pats kā Lugas baseins. Taču šie darbi varētu ilgt gadus desmit vai ilgāk. Protams, es nevaru apgalvot, ka Gaujas baseinā dimanti simtprocentīgi būs. Vairākas ārzemju firmas ir interesējušās par iespēju meklēt Latvijā dimantus, bet, uzzinot, kādas te ir zemes dzīļu īpašuma tiesības, ārzemnieki pazūd. Jo ar katru zemes īpašnieku ir jāslēdz līgums, jāsaskaņo visas darbības. Īpašniekam mūsu valstī pieder gan zemes dzīles tādā dziļumā, līdz kādam vien tas spēj aizrakties, gan gaiss.
Kā ir citās valstīs?
A.M.: Dažās Eiropas Savienības valstīs zemes dzīles pilnībā pieder valstij. Daudzas valstis savā īpašumā atstājušas galvenos derīgos izrakteņus. Pārsvarā ir tā, ka valsts veic priekšizpēti un pēc tam atdod dzīles firmām koncesijā. Latvijā zemes dzīles un visi derīgie izrakteņi tajās pilnībā pieder zemes īpašniekiem, tādēļ neviens investors nav ieinteresēts ilgtermiņā ieguldīt līdzekļus zemes dzīļu izpētē. Pieņemsim, ka investoram izdodas atrast derīgos izrakteņus. Bet zemes īpašnieks uzskrūvēs tādu cenu, ka ieguldītājs izputēs. Tādēļ arī nav interesentu.
I.G.: Mums trūkst arī elementāras ģeoloģiskās informācijas - 1:50 000 mēroga ģeoloģisko karšu, kas ir visā Eiropā, arī mūsu kaimiņiem. Šobrīd Latvijā ģeoloģiskā kartēšana vispār nenotiek. Un drīz vairs nebūs arī speciālistu, kas to varētu veikt.
Ģeoloģiskā informācija - nacionālā bagātība
Kas šobrīd notiek ar urbumu seržu glabātavu?
A.M.: Urbumu serdes ir jāuztur, tām nemitīgi jāseko līdzi, pretējā gadījumā tās var aiziet zudumā. Katlakalnā ir angāri, kas ir pilni ar urbumu seržu paraugu kastēm, bet daudzas kastes ar urbumu serdēm stāv nojumē, kur bojājas. Tagad tur vairs nav neviena cilvēka, kas uzturētu un sistematizētu urbumu serdes. Tajā pašā laikā Lietuvā viss darbs urbumu seržu glabātavā ir mehanizēts, tur ierīkoti gaisa kondicionētāji un ir apkalpojošais personāls. Arī Igaunijā urbumu serdes tiek rūpīgi glabātas. Nebūtu pieļaujama visas unikālās ģeoloģiskās informācijas, kas uzkrāta valsts ģeoloģijas fondā, arhīvā, datu bāzēs un bibliotēkā, nonākšana kādas uzņēmējsabiedrības īpašumā vai pārvaldībā.
I.G.: Valsts neko nemēģina attīstīt, tiek domāts tikai par to, kā samazināt izdevumus, bet neviens nedomā par to, kā strādāt, lai gūtu ienākumus. Tiek atlaisti speciālisti, kas varētu plānot, domāt, iniciēt attīstību. Tā ir vienas dienas saimnieka domāšana. Mūsu valstī diemžēl netiek cienīti profesionāļi un profesionāla informācija. Piemēram, Vides ministrijā kādreiz bija aptuveni simts cilvēku, tagad viņu skaits, manuprāt, ir vismaz trīskāršojies, bet tajā pašā laikā tur nav speciālistu, kas spētu sagatavot kvalitatīvu darba uzdevumu.
Anekdotiska ir situācija ar Inčukalna gāzes krātuvi, kas atrodas aptuveni 700-800 metru dziļumā. Saskaņā ar Latvijas likumiem zemes dzīles pieder zemes īpašniekam. Gāzes krātuve iegādājusies savā īpašumā zemi desmit metru platībā ap urbumiem. Visa pārējā zeme, kuras dzīlēs ir iesūknēta gāze, ir zemes īpašnieku īpašumā. Viņiem nav nekādu oficiālu apgrūtinājumu. Teorētiski jebkurš īpašnieks var savā zemē ierīkot urbumu un "atklāt" gāzes atradni. Un likumā nav ietvertas normas, kas zemes īpašniekam to aizliegtu. Tātad būtu tiklab jāizstrādā nozares attīstības plāni, kā arī jāmēģina pilnveidot normatīvos aktus, bet, lai tie darbotos, ir jāizveido atbilstoša, kompetenta, plānot un lemt spējīga valsts pārvaldes sistēma, kas var būt skaitliski neliela, bet kvalitatīva, un tai jābūt tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā.
Zelts, dimanti un urāns atrodami Latvijā
24.12.2007. 23:39:57 sagatavoja deni2s
Vai zinājāt, ka Latvijā ir iespējams atrast gan zeltu, gan urānu, gan dimantus? Daudzi to nezina.
Arī es to biju dzirdējis tikai pa ausu galam. Taču, tā kā man patīk piedalīties dažādās derībās, tad nācās ievākt ticamāku informāciju. Varbūt kādam šie apkopotie fakti par iespējām Latvijā atrast zeltu, dimantus un urānu būs interesanti.
Zelts
„"Toties varu ar lepnumu pastāstīt, ka esam atraduši piecus zelta gabaliņus!" turpina V. Hodireva. "Tie gan ir niecīgi - smilšu graudiņu lielumā. Un tā kā tie atrasti sanesumu iežos - morēnās -, visticamāk tie atnesti no kaut kurienes Skandināvijā. Tāpēc arī nav ilūziju, ka Latvijā varētu būt zelta atradnes."”
N. Lisovskis , „Par dzelzsrūdu un dimantiem zemē”, „Latvijas Vēstnesis”, 20.08.2003 115 (2880)
„Urbumos pie Limbažiem un Staicelē 600–700 metru dziļumā var atrast minerālus, kas liecina par svina, cinka un vara klātbūtni. Tomēr arī šo izrakteņu iegūšana neatmaksājas, jo tie atrodas dziļi un koncentrācija nav liela. Spektrālā analīze parāda arī zelta klātbūtni, bet šis zelts pat nav saredzams, tie ir tikai zelta putekļi. Latvijas zemes dzīlēs mēs varam atrast gandrīz visu Mendeļejeva tabulu, taču tas vēl nenozīmē, ka visu var vai ir vērts iegūt.”
S.Benfelde, „Stāsts par ģeologiem, zelta putekļiem un zemestrīcēm” „Vides vēstis”, Nr.3 (78) 2005
„Arī zelts Latvijā ir. Tas atklāts vairākos 100–200 metru dziļurbumos, taču metāla koncentrācija 0,008 grami uz tonnu iežu padara tā ieguvi par absolūti neizdevīgu. Padomju laikā ģeologi gan atklājuši zeltu graudiņus vairāku Kurzemes upju smiltīs, skalojot tās ar Klondaikas zeltraču metodi — parastu bļodu. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijai tuvākās, lai arī visai nelielas, zelta raktuves ir tikai Skandināvijā, mūsu valsts zelta drudzi diez vai pieredzēs.”
J. Kalniņš, „Ko meklēt Latvijas zemes dzīlēs?„ Žurnāls „Republika”, Nr. 49, 26. janvāris - 1. februāris, 2007
Dimanti
„Tagad ir zināms, ka Zemes kodolam nav regulāra forma. Tādēļ tas Kosmosa ķermeņu iedarbības dēļ noteiktās vietās, kas sakrīt ar minētā kārtībā Zemes diametrā nosacīti vilkto šķēlumu regulāro sešstūru virsotnēm, piesitas Zemes garozai, ka šajās vietās ir atrodami dimanti. Šo dimantu meklēšanas metodi noteica jakutu zinātnieki un plaši izmanto atklājumu vietu noteikšanai. Tāpēc visai nesen jakutu zinātnieki darīja mums zināmu, ka tāda vieta atrodas arī Latvijā, ka viņi būtu ar mieru uzsākt kopīgus zinātniskos pētījumus.”
„Eirāzijas baltu civilizācija”
„Viens no pašmāju ģeologu eksotiskākajiem sapņiem ir par dimantu atrašanu Latvijas teritorijā. Latvija atrodas uz Austrumeiropas platformas, kas tiek uzskatīta par perspektīvu jaunu dimanta atradņu provinci. Vairākās vietās uz tās - Somijā un Krievijā (Arhangeļskā) - jau notiek dimantu ieguve. "Dimantus neviens Latvijā nav redzējis, taču ir atrasti minerāli pavadoņi," stāsta V. Hodireva. "Perspektīvākie rajoni, kur varētu atrast tā sauktās kimberlītu piltuves - dimantu koncentrācijas vietas - ir starp Ventas un Abavas upi Dienvidkurzemē. Pagaidām meklējumi bijuši neveiksmīgi, bet jācer, ka nākotnē, attīstoties meklēšanas metodēm, mums tas tiešām izdosies".
Dimantu pavadoņminerāli tikuši atrasti Ketleru atsegumā pie Ventas, pie Paksītes un Cieceres upes, kā arī Abavas ielejas smilšakmeņu atsegumos Imulas un Amulas grīvas rajonā.”
...
„Ģeoloģijas paradokss: dimantus, ko Latvijā neviens nav redzējis, speciālisti uzskata par perspektīviem, bet zeltu, kas tiešām atrasts, - par neperspektīvu!”
N. Lisovskis , „Par dzelzsrūdu un dimantiem zemē”, „Latvijas Vēstnesis”, 20.08.2003 115 (2880)
„Latvijā pagaidām nav atrasts neviens dimanta grauds, bet ir atrasti visi tā dēvētie pavadoņminerāli, kas rodas līdzīgos apstākļos pie liela spiediena un ļoti dziļi zemes dzīlēs. Mēs īsti nezinām, bet domājam, ka tie varētu atrasties dzīlēs kliedņu veidā – ļoti sen, varbūt devonā vai karbonā, ir bijis sprādziens no zemes dzīlēm, un jūra, kas vēlāk nāca pāri Latvijas teritorijai, pārskaloja šos veidojumus un izkliedēja tos smilšakmeņos. Latvijas teritoriju daudzviet šķērso lūzumi, un, piemēram, Valmieras apkārtnē tie atrodas tuvu zemes virskārtai un ir tikai dažu desmitu metru dziļumā. Arī tur varētu būt, ka ultrabaziskā magma liela spiediena ietekmē ir cēlusies uz augšu, bijis vienreizējs sprādziens, un ieži, ko sauc par kimberlītu jeb zilajiem māliem, ir izsviesti apkārtnē. Tajos varētu atrasties viss zināmais šādu iežu komplekts, tajā skaitā arī dimanti. Šo sprādziena piltuvju diametrs parasti ir ļoti mazs, tādēļ ģeoloģiski meklēt šajās vietās dimantus ir tas pats, kas meklēt adatu siena kaudzē. Var meklēt ar kosmisko uzņēmumu palīdzību, bet, ja tādas vietas Latvijā būtu plašas, tad tās jau sen būtu atšifrētas. Zinātniskā valodā to sauc par aerokosmisko dešifrēšanu. Pēc krāsas, upju konfigurācijas izmaiņām un vēl citām pazīmēm var noteikt, kur atrodas lūzumi.”
S.Benfelde, „Stāsts par ģeologiem, zelta putekļiem un zemestrīcēm” „Vides vēstis”, Nr.3 (78) 2005
„Mūsu ģeologi jau pirms divdesmit gadiem bija pārliecināti, ka ir teorētiska iespēja Latvijā atrast dimanta iegulas, taču līdz šim brīdim tas vēl nav izdevies. Kā šāds uzskats radies? Dimantus parasti atrod tā sauktajās kimberlīta piltuvēs — vietās, kur pirms miljoniem gadu zemes garozā notikuši grandiozi sprādzieni, kuru dēļ šķidrā magma nonākusi līdz zemes virspusei. Spiediena un temperatūras ietekmē tad arī veidojas dimanta kristāli. Šāda sprādziena zona šķērso Latviju no Liepājas līdz Alūksnei un stiepjas līdz pat Arhangeļskai, kur dimanti jau atrasti. Latvijā ir uzieti parastie dimantu blakus ieži — piropi un olivīni, turklāt Latvijā zināmas arī vairākas vietas, kur ir spēcīgas magnētiskās anomālijas, kas arī raksturīgas dimantu piltuvēm. Vairākas šādas vietas ar urbumiem ir izpētītas, taču anomāliju avots izrādījies dzelzi saturoši minerāli.”
J. Kalniņš, „Ko meklēt Latvijas zemes dzīlēs?„ Žurnāls „Republika”, Nr. 49, 26. janvāris - 1. februāris, 2007
Kimberlītisko minerālu uzplatības un iespējamo kimberlītu izplatības Latvijā shēma.
1 - kimberlītu minerālu Ogres formācijā vietas. 2 - kimberlītu minerālu Ketleru formācijā vietas. 3 - Baltijas jūras pludmales, kuras satur kimberlītu minerālus (1 - Ulmale, 2 - Labrags, 3 - Staldzene, 4 - Liepene), Rīgas jūras līča pludmales, kuras satur kimberlītu minerālus (5 - Engure, 6 - Ķesterciems, 7 - Buļļusala, 8 - Mangaļsala, 9 - Gauja, 10 - Timmāji, 11 - Korbiņi, 12 - Ķurmrags, 13 - Ežurga), 5 - Gaujas kreiso pieteku reģions, kur tika atrasti aluviālie kimberlītu minerāli, 6 - iespējamās zonas, kuras atspoguļo kimberlītu minerālu driftu, 7 - iespējamo kimberlītu izplatības reģioni, 8 - kimberlītu minerālu zonu indikācijas: I - Ziemeļkurzeme, II - Rīgas jūras līcis, III - Ziemeļvidzeme, 9 - glaciālā drifta virzieni, 10 - kimberlītu minerālu pārvietošanas Ketleru baseinā virzieni, 11 - kimberlītu minerālu pārvietošanās pa upēm un piekrastes straumēm Ogres baseinā, 12 - Ketleru depozītu izplatības ziemeļu robeža.
Hodireva V., Korpechkov D., Samburg N., Savvaitov A. "Sources of kimberlitic minerals in clastic sediments of Latvia and some problems in the succession of formation of supposed kimberlites." Geologia. Vilnius. 2003. No. 42. P.3-8. ISSN 1392-110X.
Urāns
„Izrādās, ka Latvijas zeme sevī slēpj arī kādu visai bīstamu izrakteni. Ziemeļkurzemē vairākās vietās un dažādos iežos ir atklāts radioaktīvais izotops — urāns. Dažās vietās tas atrodams pavisam tuvu zemes virskārtai — zināmas vietas, kur urāns ir 1–2 metru dziļumā, bet pie Rojas tas konstatēts pašā tās virskārtā. Tiesa gan, arī šā izrakteņa teorētiskais daudzums neļauj domāt par tā rūpniecisku iegūšanu un atomvalsts statusu. Tomēr tas var radīt veselības problēmas iedzīvotājiem, kuri regulāri lieto cauri urānu saturošajiem iežiem tekošu dzeramo ūdeni. Vislielākā urāna izraisītā radiācija atklāta kādā Balvu rajona karjerā — 184 mikrorentgeni stundā. Normāls radiācijas fons ir 18 mikrorentgeni.”
Veicu sekojušus darbus:
Veicu zemes gabala plānā iezīmēt āderu dzīslu starojumu vietas, nosaku āderes dziļumu zemes dzīlēs, rakstu paskaidrojuma rakstu.
Nosaku āderu starojumu vietas laukā, kur celt māju vai pirtiņu, uz vietas veicu izsmeļošu konsultāciju.
Pārbaudu esošās mājās āderes starojumu, kā arī dzīvokļos, tiek veikts āderes starojumu novirzīšana no mājas vai dzīvokļa, nedarot pāri apkārtējai videi un cilvēkiem.
Nosaku āderes starojumu pēc mājas vai dzīvokļa plāna, āderes starojumu novirzīšanu pēc plāna nav iespējams, jāveic uz vietas.
Parādu kā mājas vai dzīvokļa saimnieki bīda āderes starojumu ar puķu palīdzību, kuras tiek audzētas puķupodiņos.
Pastāstu un parādu kā pareizi uz pirkstiem uzlikt gredzenus, lai nedarītu pāri savai veselībai.
Laukos , pārbaudu un nosaku āderes starojumu vietas lopu kūtīs un tiek attīrīta no neveselīgā āderes starojuma, tas jāveic uz vietas.
Pārbaudu vietas jaunās kūts celtniecībai, veicu izsmeļošu konsultāciju par āderes starojumu un viņas nobīdīšanu.
Pārbaudu laukus un augļudārzus āderes starojumu, veicu āderes starojumu attīrīšanu.
Veicu kapa kalniņa sakārtošanu no āderes starojuma, panāku lai piemiņas granīta akmens uztvertu āderes starojumu un raidīt taisni debesīs, lai neveselīgais āderes starojums nedarītu pāri apkārtējai videi , cilvēkiem , lopiem un augu valstībai.
Pēc pieminekļa uzstādīšanas no granīta akmens, veicu pārbaudi, kā granīta akmens uztver āderes starojumu un uz kurieni tiek raidīts. Sakārtoju, lai āderes starojums tiktu raidīts zemes dzīlēs vai debesīs .
Pārbaudu un nosaku , kā ar granīta akmens krāvumiem veicam āderes starojuma piesārņošanu apkārtējo vidi, mājas, augu valstību un graujam cilvēka veselību .
Uzrādu labākās vietas bišu stropu novietošanai.
Nosaku vietas aku rakšanai vai dīķim. Baiba T. 29911177
« Vai pamatlīdzekļu pārvērtēšana ir obligāta?
Par zemes dzīļu uzskaiti
Pagājušajā ceturtdienā, 2009.gada 17.septembrī noslēdzās pirmais mūsu pašu organizētais seminārs. Tēma diezgan specifiska - karjeru un inerto materiālu uzskaite.
Diskusijas raisīja:
1. Nekustamā īpašuma iegādes izmaksu sadalīšana un atzīšana bilances posteņos, ja pirkuma līgumā atsevišķi nav norādīta zemes gabala un zemes dzīļu cena.
Likumdošanā nav noteiktas vadlīnijas, kā rīkoties šādā situācijā, taču praksē reti pirkuma līgumā zemes gabala un zemes dzīļu cena tiek norādīta atsevišķi. Uzņēmumam, kas iegādājies zemes gabalu ar mērķi veikt dzīļu izstrādi, kritēriji tā iegādes izmaksu sadalīšanai un atzīšanai bilances posteņos jānosaka savā grāmatvedības uzskaites metodikā. Praksē visplašāk izmantota ir sekojoša metodika:
1) Zemes gabala vērtība = Zemes gabala kadastrālā vērtība
2) Zemes dzīļu vērtība = Iegādes vērtība - Zemes gabala vērtība
Zemes gabalu iegādes vērtības sadalīšanu var veikt arī pamatojoties uz vadības lēmumu vai kādu citu grāmatvedības metodikā pamatotu kritēriju.
Semināra dalībnieki dalījās pieredzē, ka papildus sarežģījumus zemes gabala iegādes vērtības sadalīšanai rada apstāklis, ja tas iegādāts par ļoti zemu vērtību (piemēram, pārdevējs nav zinājis par derīgo izrakteņu esamību).
2. Vai LR likumdošana pieļauj zemes dzīļu vērtības norakstīšanu?
LR “Gada pārskatu likums” 27.pants nosaka, ka tādu ilgtermiņa ieguldījumu objektu sākotnējā vērtība, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, pakāpeniski jānoraksta (jāamortizē) paredzētajā lietderīgās lietošanas laikā. Zemes gabala sākotnējo vērtību nedrīkst pakļaut norakstīšanai (amortizācijai).
Piemēram, uzņēmums iegādājas zemes gabalu ar mērķi izstrādāt zemes dzīles. Vispārējā gadījumā abas darījumā iesaistītās puses ir informētas par derīgo izrakteņu atrašanos zemes gabalā, līdz ar to tiek noteikta cena. Praktiski ir divi līguma priekšmeti:
1) zemes gabals - saskaņā LR likumdošanu un ekonomisko pamatojumu tā lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots, tādēļ to nenolieto.
2) zemes dzīles - tās tiek izstrādātas, un saskaņā ar ekonomisko pamatojumu to vērtība samazinās proporcionāli katram izstrādātajam m3. LR likumdošanā skaidrojuma par zemes dzīļu amortizāciju nav.
Praksē zemes dzīļu norakstīšanai tiek izmantota sekojoša metodika:
1) Sabiedrības vadība, ievērojot piesardzību, pieņem lēmumu par derīgo izrakteņu krājumu bilanci jeb ieguves limitu;
2) Tiek noteikta zemes dzīļu vērtība uz 1m3 = zemes dzīļu vērtība / derīgo izrakteņu krājuma bilance;
3) Zemes dzīļu vērtība tiek norakstīta saskaņā ar faktisko izstrādi.
Iepriekš aprakstītā metodika nodrošina, ka uzņēmuma aktīvi netiek mākslīgi palielināti. Un pretēji - aktīvi tiek “uzpūsti”, ja zemes dzīles netiek amortizētas, jo zemes dzīļu vērtība parasti daudzkārt pārsniedz zemes gabala vērtību. Pieredze rāda, ka zemes dzīļu norakstīšanu saskaņā ar to faktisko izstrādi akceptē arī Valsts ieņēmumu dienests savās pārbaudēs.
Semināra dalībnieki pastāstīja savu pieredzi, ka saņēmuši dažādus skaidrojumus no Finanšu ministrijas saistībā ar zemes dzīļu uzskaiti. Rodas secinājums, ka, lai gūtu pilnīgu pārliecību par uzņēmumā izmantotās uzskaites metodikas pareizību šajā jautājumā, jālūdz uzziņa par savām tiesībām Valsts ieņēmumu dienestam.
Būvētājiem un ģeologiem pretēji viedokļi
„Diemžēl Latvijā mēs nevaram īsti, nepazeminot standartus, lietot Latvijas inertos materiālus. Visi praktiski inertie materiāli, dolomīti, tiek vesti no Lietuvas, daļa arī no Igaunijas, kas, protams, palielina transportēšanas izmaksas,” raidījumā sacīja „Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Tālis Straume. Viņa vadītais uzņēmums ir arī sagatavojis ziņojumu „Autoceļu būvniecības izmaksas”, kurā apgalvots – tas, ka Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, atsevišķas pozīcijas ir dārgākas, „ir tikai loģiski, jo mūsu valstī pieejamie resursi, kas var tikt izmantoti ceļu būvē, ir krietni mazāk nekā kaimiņvalstīs!”
Ziņojumā, piemēram, rakstīts, ka „praktiski visi mūsu valsts ceļu būvnieki iepērk dolomīta šķembas Lietuvā, jo to stiprības pakāpe ir atbilstoša prasībām ceļa pamata izveidei un asfaltbetona maisījumiem”, savukārt igauņi krietni vairāk var izmantot vietējās dolomīta šķembas, kuru kvalitāte tikai nedaudz atpaliekot no Lietuvas dolomīta un kuras esot krietni izturīgākas nekā Latvijā. Būvnieka „Saldus ceļinieks” valdes priekšsēdētājs Valdis Karols atzīst, ka dolomīta šķembas ved no Lietuvas. „Ja ar dzelzceļu, tās ir diezgan lielas izmaksas, ja ar mašīnu, ļoti lielas,” viņš saka, kā iemeslu minot to, ka Latvijas dolomītam ir zemāka izturība. Deviņdesmitajos gados uzņēmējs esot izmantojis Latvijas dolomītu, līdz ar to tā īpašības ir pārbaudītas praksē.
„Tas ir ļoti apšaubāmi,” ziņojumā ietverto informāciju vērtē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Ģirts Stinkulis. Viņš skaidro, ka dolomītu resursi Latvijā pārsniedz Lietuvas un Igaunijas apjomus un pēdējos piecos gados dolomītu ieguves apjoms Latvijā ir pieaudzis trīs reizes, tādējādi mūsu dolomītus jau izmanto un visai lielā daudzumā. Latvijas dolomītu kvalitāte esot dažāda, bet to skaitā esot arī dolomīti ar augstu tīrību un lielu mehānisko izturību. „Salīdzinot ar Igaunijas un Lietuvas dolomītiem, Latvijas dolomīti kopumā pēc kvalitātes neatpaliek,” saka Ģ.Stinkulis. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Ģeoloģijas nodaļas vadošā ģeoloģe Sarmīte Kondratjeva atzīst, ka Lietuvas dolomīts dabā ir labāks, jo tas ir viendabīgāks, slāņiem nav māla starpkārtu, taču Igaunijas dolomīta šķembas nebūt neesot izturīgākas nekā Latvijas. „Arī Latvijā ir karjeri, kur ir stiprs, ciets dolomīts,” viņa stāsta, uzsverot, ka to ir jāprot arī attiecīgi sagatavot. „Kvalitatīvas šķembas ir iespējams ražot arī Latvijā, ar Latvijas dolomītu,” saka S.Kondratjeva.
Lielākā problēma – privātīpašums
S.Kondratjeva kā vissmagāko problēmu min citu – to, ka Latvijā zemes dzīles pieder zemes īpašniekiem, kas kaimiņvalstīs tā nav. Tāds pats viedoklis ir arī Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta Vides kvalitātes nodaļas vadītājas vietniecei Dacei Ozolai. „Mums ir privātīpašums uz zemes dzīlēm. Un tā ir visa problēma,” viņa saka. Deviņdesmito gadu sākumā spēkā atkal stājās 1937.gada Civillikums, un tā 1042.pants kā toreiz, tā tagad nosaka: „Zemes īpašniekam pieder nevien tās virsa, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas.” „Ģeologi vienmēr ir sapratuši, ka tas ir šausmīgi,” stāsta D.Ozola, kā piemēru problēmai minot to, ka valsts tādēļ nedod līdzekļus dzīļu pamatīgai izpētei. „Tā būtu denacionalizācija,” viņa skaidro, kāpēc ir ļoti grūti esošo situāciju mainīt.
Iespēju, ka privātīpašums uz ieguves vietām varētu būt konkurenci ierobežojošs faktors ceļu būvē, jo kāda reģiona atradņu īpašnieki nedotu materiālus cita reģiona būvniekam, V.Karols noraida – viņa vadītais uzņēmums šobrīd strādā pie ceļa posma Jēkabpils – Varakļāni rekonstrukcijas. Taču viņš atzīst, ka var būt problēmas, ja teritorijā ir tikai viens karjers – ja tajā ir maz resursu, tos uzņēmēji nav ieinteresēti izpārdot konkurentam par zemu cenu. Tā, piemēram, Saldū esot viens smilšu karjers, tāpēc „uz malu” tiekot pārdots nelabprāt. Citviet, kur ir ļoti daudz smilts karjeru īpašnieku, ar viņiem varot strīdēties par cenām un noteikumiem. Informācijas par to, cik Latvijā šobrīd ir darbojošos atradņu, nav. „Mums nekāda apkopojuma nav, jo neviens nav prasījis,” skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras direktors Andris Leitass – tieši aģentūra ir tā, kas izsniedz zemes dzīļu izmantošanas licences. Pagājušajā gadā vien esot izsniegts ap 1600 licenču, taču lielākā daļa no tām bijusi licences ūdens ņemšanas vietu ierīkošanai (urbumiem) un tikai daļa – dolomīta un citām atradnēm.
S.Kondratjeva problēmu privātīpašuma esamībā saredz tajā apstāklī, ka Latvijā katrs īpašnieks taisa savu karjeru. „Vai jūs uz mazu karjeru iepirksiet modernas tehnoloģijas? Tas taču neatmaksājas,” viņa uzskata. Un privātīpašums esot galvenais sadārdzinājuma iemesls, jo tie, kas zemes ir uzpirkuši, „uztur cenu”. „Privātīpašnieks ir privātīpašnieks, viņš pārdod, kā viņš grib,” piekrīt D.Ozola
Piedāvājam dzilurbuma ierikosanu,dzilurbumu aprikosanu-cenas dzilurbumiem attiecigas kvalitatei. Dziļurbumu sūkšni grunfos,hidroforas. Aprīkojam ūdens spices. Tīrs ūdes tavā mājā....
Cik dziļi ir visdziļāk?
Vairāk nekā 40 gadus atpakaļ Padomju Savienības zinātnieki uzsāka ļoti ambiciozu pētījumu, kura mērķis caururbt Zemes virsējo garozu un iegūt paraugus no siltās un noslēpumainās zonas, kurā garoza sajaucas ar mantiju. Šī zona tiek saukta par "Mohorovičiča pārtraukumu" jeb vienkārši "Moho". Šī zona atrodas tik dziļi, ka krievu zinātniekiem nācās izgudrot jaunas urbšanas metodes un dažas no tām nudien izrādījās visnotaļ efektīvas. Tomēr, par spīti varonīgajiem centieniem vairāku dekāžu garumā, viņiem tā arī neizdevās sasniegt savu mērķi un daudzi no Zemes noslēpumiem tā arī palika neatklāti. Taču padomju zinātniekiem vienalga izdevās iegūt milzumu informācijas par to, kas atrodams dziļi mūzu Zemes garozā, un šī informācija turpina būt zinātniski noderīga arī šodien. Šis projekts ir pazīstams kā "Kolas Superdziļais Dziļurbums".
Sākot no 1962. gada, urbšanas projektu vadīja PSRS Starpinstitucionālā Zemes dzīļu izpētes un superdziļās urbšanas Zinātniskā Padome. Tā pavadīja vairākus gadus, lai sagatavotu šo vēsturisko notikumu, kurš tika uzsākts paralēli PSRS un ASV sacensībām par kosmosa iekarošanu. Piemērotāko urbšanas vietu izpēte beidzās 1965. gadā, kad projekta vadība izlēma urbt Kolas pussalā. Urbja konstrukcija un projekta tehniskā sagatavošana ilga vēl piecus gadus un pati urbšana tika uzsākta 1970. gadā.
60 metru augstajā tornī, kas noslēdz speciāli projektam uzbūvēto zinātnisko bāzi, atrodas unikāls urbšanas aparāts. Lielākā daļa dziļurbjumu urbjtorņu lai izgrauztos cauri zemei izmanto rotējošu asi, kurai, urbuman kļūstot dziļākai, tiek pievienoti arvien jauni posmi. Tomēr šī metode nebija izmantojama tik dziļam urbumam, kāds tika plānots Kolas pussalā. Tā vietā padomju zinātnieki izgudroja metodi, kas ļāva rotēt tikai urbim ass pašā galā. Tas tika panākts, caur asi ar augsta spiediena palīdzību pumpējot īpaši veidotajā urbī t.s. "urbšanas dubļus", kas parasti tiek izmantoti lai atvēsinātu sakarsušo urbi. Šajā gadījumā zinātniekiem bija izdevies izgudrot tehnoloģiju, ar kuras palīdzību zem spiediena esošie dubļi lika urbim griezties, pamata konstrukcijai paliekot nekustīgai.
Šodien dziļākais caurums, ko cilvēce jebkad radījusi, mierīgi un klusi guļ zem torņa, kas nosedz Kolas dziļurbumu. Patiesībā no šīs vietas iziet vairāki urbumi, bet dziļākais ir "SG3", kas 23 centimetru platumā iestiepjas 12262 metrus dziļi zemes garozā. Lai sasniegtu šo dziļumu, urbis tika darbināts 24 gadus, un kad tas 1994. gadā beidzot tika apstādināts, tas atradās vēl 2,7 kilometrus no sava mērķa 15km dziļumā.
Padomju urbis bija izveidots tā, lai tas uz dotu uz āru paraugus no izurbtajiem iežiem visa urbuma dziļumā. Tādā veidā pētnieki guva precīzu ieskatu arvien dziļākās zemes dzīlēs, kamēr vien urbis turpināja savu ceļu lejup. Pirms superdziļā dziļurbuma projekta uzsākšanas, ģeologi, balstoties uz novērojumiem un seismiskajiem datiem, bija nonākuši pie vairākiem secinājumiem par Zemes garozas dziļākajiem slāņiem. Bet, kā tas nereti gadās ar cilvēka domu klejojumiem nezināmajā, Kolas dziļurbums parādīja, ka pārliecība, kas balstīta uz novērojumiem no attāluma nereti nav nekādā saistībā ar patiesību, tādēļ projekta laikā tika sagrautas vairākas zinātniskās teorijas. Kā norādīja viens no iesaistītajiem zinātniekiem, "ikreiz, kad mēs ieurbjam mazliet dziļāk, mēs atrodam ko negaidītu. Tas ir aizraujoši, bet arī satraucoši."
Par pārsteigumu pētniekiem, viņiem tā arī neizdevās neizdevās atrast 3 līdz 6 kilometru dziļumā sagaidīto pāreju no granīta uz bazalta slāņiem. Novērojumi jau sen bija apliecinājuši, ka seismiskie viļņi šajā dziļumā pārvietojas daudz ātrāk un zinātnieku pārliecība bija, ka tas notiek monolītā bazalta slāņa dēļ. Tā vietā tur tika atrasti t.s. metamorfie ieži jeb ieži, kas pārcietuši intensīvu spiedziena un karstuma iedarbību. Kas vēl pārsteidzošāk, šie ieži bija piesātināti ar ūdeni, kas piepildīja to plaisas. Tā kā ūdenim nevajadzētu būt brīvi atrodamam šādā dziļumā, zinātnieki teoretizēja, ka šis ūdens ir veidojies no ūdeņraža un skābekļa atomiem, kurus neticamais spiediens ir izspiedis no apkārtējiem iežiem, un ka augstāk esošais ūdens necaurlaidīgo iežu slānis nav ļāvis tam pacelties augstāk.
Vēl viens negaidīts atradums bija vesela mikroskopisku fosīliju zvērnīca 6,7 kilometrus zem Zemes virsmas. Tika atrastas 24 dažādu planktona sugu mikrofosīlijas, kurām bija oglekļa slāpekļa pārklājums, ierastā silīcija oksīda un kaļķakmens vietā. Par spīti skarbajam karstumam un spiedienam šajā vidē, mikroskopiskās atliekas bija praktiski neskartas.
Zinātniekus arī pārsteidza, cik ātri, pieaugot urbuma dziļumam, auga arī temperatūra tajā. Tieši šis faktors galu galā noveda pie urbšanas pārtraukšanas. Par spīti speciālistu centieniem cīnīties ar karstumu, atdzesējot dubļus, pirms to ievadīšanas urbumā, 12 kilometru dziļumā urbis bija sasniedzis savu maksimālo spēju pretoties karstumam. Zinātnieki bija plānojuši šajā dziļumā saskarties ar iežiem, kuru temperatūra būtu ap 100 grādiem pēc Celsija, taču patiesībā temperatūra sasniedza pat 180 grādus. Pie šāda karstuma un spiediena līmeņa, ieži kļuva vairāk plastiski, nekā cieti un sāka aizpildīt urbumu tiklīdz urbjošais uzgalis tika izvilkts, lai to nomainītu. Turpmāks projekta progress kļuva neiespējams bez kādām būtiskām inovācijām un esošā aprīkojuma uzlabošanas, tādēļ urbšana "SG3" atzarā tika pārtraukta. Ja urbim būtu izdevies sasniegt plānoto 15000 metru dziļumu, šajās dzīlēs temperatūra sasniegtu jau 300 grādus.
Kad urbšana 1994. gadā tika pārtraukta, sasniegtais dziļums (12262m) tālu pārsniedza jebko, ko cilvēcei šajā jomā bija izdevies sasniegt līdz šim. Pēdējo no urbja izņemto iežu serdeņu vecums sasniedza 2,7 miljardus gadu. bet pat šajā dziļumā Kolas dziļurbums bija iekļuvis tikai nelielā daļā no Zemes kontinentālās garozas, kuras biezums variējas no 20 līdz 80 kilometriem.
Kola nebija ne pirmais, nedz pēdējais mēģinājums veikt superdziļu dziļurbumu, tomēr tas ir līdz šim visveiksmīgākais. 1957. gadā ASV uzsāka līdzīgu projektu "Project Mohole", taču tā mēģinājums urbt okeāna dibenā tika pārtraukts finansējuma trūkuma dēļ. Arī šodien "Integrētā Okeānu Urbšanas Programma" mēģina pieveikt daudz plānāko garozu okeāna dibenā.
"Kolas Superdziļais Dziļurbums" joprojām ir zinātniski noderīgs un izpēte tajā turpinās. Milzīgais serdeņu paraugu repozitorijs ir izvietots Zapoļarnijā, kas atrodas aptuveni 10 kilometrus no dziļurbuma.
Mūsu sadarbības partneri
Atpūta vientuļniekiem
Escort service pieaugušajiem
Atpūta pēc 18 sievietēm un vīriešiem un vienkārši labas atpūtas cienītājiem
Biznesa un izsklaides katalogs(onlain tv radio un ne tikai)
Interneta Veikals
Iepazīšanās sludinājumi
Iepazīšanās sludinājumi krievu valodā
Bezmaksas casino spēles
